Pašnodarbināto mūziķu biedrības mērķi un uzdevumi

  1. Apvienot Latvijas pašnodarbinātos mūziķus (mūziķi, kuri māksliniecisko un saimniecisko darbību veic privāti - neatkarīgi no valsts vai pašvaldību finansējuma).
  2. Veidot un uzturēt kontaktus, apmainīties ar informāciju un pieredzi ar radniecīgām profesionālajām organizācijām Latvijā un ārpus tās.
  3. Iegūt un apkopot informāciju un pieredzi par ārvalstu normatīvo regulējumu, kas nosaka pašnodarbināto mūziķu tiesības un pienākumus, nodokļus un sociālās garantijas.
  4. Identificēt trūkumus un nepilnības Latvijas pašnodarbinātajiem mūziķiem pieejamo nodokļu režīmu un sociālo garantiju tiesiskajā regulējumā.
  5. Piedalīties politikas plānošanas dokumentu un normatīvo tiesību aktu, kas skar Latvijas pašnodarbināto mūziķu tiesības un pienākumus, izstrādes un pieņemšanas procesā.
  6. Sniegt konsultācijas ar nozari saistītos juridiskos un ekonomiskos jautājumos.
  7. Likumā noteiktos gadījumos un kārtībā pārstāvēt Biedrības biedru intereses valsts, pašvaldību un tiesu iestādēs, ja lietas iznākums var radīt precedentu, kas var būtiski skart vairāku vai daudzu Latvijas pašnodarbināto mūziķu tiesības vai pienākumus.
  8. Publiski paust Biedrības viedokli par tās kompetencē esošiem jautājumiem, organizē diskusijas, seminārus, izglītojošus un publiskus pasākumus.

Biedrības mērķus ir plānots realizēt ciešā sadarbībā ar jau esošajām radniecīgajām profesionālajām organizācijām: AKKA/LAA, LaMPA LaIPA, Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/ Latvijas Mūzikas Eksports, LaPPA u.c.

Pašnodarbināto mūziķu biedrības statūti

1. Biedrības nosaukums

Biedrības nosaukums ir Pašnodarbināto mūziķu biedrība (turpmāk - Biedrība). Biedrības nosaukuma tulkojums angļu valodā ir Self-employed musicians' society.

2. Biedrības mērķi

2.1. Pēc profesionālās mākslinieciskās jaunrades principa apvienot Latvijas pašnodarbinātos mūziķus;

2.2. Veicināt noteiktas radošās jomas – mūzikas un Latvijas garīgās un materiālās kultūras attīstību, kā arī sekmēt sabiedrības kultūras vajadzību apmierināšanu un mūzikas jomā strādājošo personu radošo darbību un mākslas darbu izplatīšanu;

2.3. Veicināt Latvijas pašnodarbināto mūziķu darbības specifikai atbilstošu nodokļu režīmu ieviešanu, kā arī sociālo garantiju ieviešanu, kas līdzvērtīgas citām nodarbināto kategorijām;

2.4. Veikt informatīvu un izglītojošu darbību.


3. Biedrības uzdevumi

Mērķu sasniegšanai Biedrība veic šādus uzdevumus:

3.1. Īsteno kultūras projektus mūzikas jomā;

3.2. Aizsargā radošo personu profesionālās un sociālās tiesības un intereses;

3.3. Uztur savu biedru reģistru, uzkrāj un glabā informāciju par viņu radītajiem darbiem un radošo darbību;

3.4. Nodrošina savas darbības rezultātā uzkrātās informācijas saglabāšanu, ievērojot fiziskās personas datu aizsardzības prasības;

3.5. Veido un uztur kontaktus, un apmainās ar informāciju un pieredzi ar radniecīgām profesionālajām organizācijām Latvijā un ārpus tās;

3.6. Iegūst un apkopo informāciju un pieredzi par ārvalstu normatīvo regulējumu, kas nosaka pašnodarbināto mūziķu tiesības un pienākumus, nodokļus un sociālās garantijas;

3.7. Identificē trūkumus un nepilnības Latvijas pašnodarbinātajiem mūziķiem pieejamo nodokļu režīmu un sociālo garantiju tiesiskajā regulējumā;

3.8. Piedalās politikas plānošanas dokumentu un normatīvo tiesību aktu, kas skar Latvijas radošo personu – pašnodarbināto mūziķu tiesības un pienākumus, izstrādes un pieņemšanas procesā;

3.9. Sniedz konsultācijas ar nozari saistītos juridiskos un ekonomiskos jautājumos;

3.10. Likumā noteiktos gadījumos un kārtībā pārstāv Biedrības biedru intereses valsts, pašvaldību un tiesu iestādēs, ja lietas iznākums var radīt precedentu, kas var būtiski skart vairāku vai daudzu Latvijas pašnodarbināto mūziķu tiesības vai pienākumus;

3.11. Publiski pauž Biedrības viedokli par tās kompetencē esošiem jautājumiem, organizē diskusijas, seminārus, izglītojošus un publiskus pasākumus.


4. Biedrības darbības termiņš

Biedrība ir nodibināta uz nenoteiktu laiku.


5. Biedru iestāšanās, izstāšanās un izslēgšana no Biedrības

5.1. Biedrībā var iestāties jebkura rīcībspējīga fiziska persona - pašnodarbināts mūziķis, kas atbilst Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likuma 12.panta pirmās daļas 2. un 3. punkta prasībām, un kura ienākumu būtisku daļu veido mūzikā balstīta radoša darbība: mūzikas izpildīšana, sacerēšana, aranžēšana, mūzikā balstīta pedagoģiskā darbība, konsultācijas un citas, iesniedzot noteiktas formas rakstisku pieteikumu un viena Biedrības biedra rekomendāciju. Pieteikuma formu un tam pievienojamo dokumentu sarakstu nosaka Biedrības valde.

5.2. Lēmumu par biedra uzņemšanu Biedrībā pieņem valde. Valdei pieteicēja lūgums jāizskata tuvākās valdes sēdes laikā, taču ne ilgāk kā viena mēneša laikā no visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas brīža. Uz valdes sēdi, kurā izskata pieteicēja lūgumu, ir jāuzaicina pats pieteicējs un jādod viņam vārds sava viedokļa paušanai. Pieteicēja neierašanās nav šķērslis valdes lēmuma pieņemšanai. Valdei motivēts lēmums rakstveidā jāpaziņo pieteicējam piecu darba dienu laikā no tā pieņemšanas brīža.

5.3. Valdes noraidošo lēmumu pieteicējs rakstveidā var pārsūdzēt biedru kopsapulcei. Ja arī biedru kopsapulce noraida pieteicēja lūgumu, pieteicējs nav uzņemts par Biedrības biedru, un viņš var iesniegt atkārtotu pieteikumu ne ātrāk kā pēc viena gada, pieteikumam pievienojot divu Biedrības biedru rekomendācijas.

5.4. Biedrs var jebkurā laikā izstāties no Biedrības, rakstveidā paziņojot par to valdei.

5.5. Biedru var izslēgt no Biedrības ar valdes lēmumu, ja biedrs:

5.5.1. uzņemts Biedrībā, pamatojoties uz apzināti sniegtām nepatiesām ziņām par atbilstību biedra statusam;

5.5.2. vairāk kā 12 mēnešus nav maksājis biedra naudu;

5.5.3. bez attaisnojoša iemesla nepilda kopsapulces un valdes lēmumus;

5.5.4. nepilda savus pienākumus un uzņemtās saistības;

5.5.5. ir veicis darbības, kas nodara kaitējumu biedrības vai tās atsevišķu biedru reputācijai.

5.6. Jautājumu par Biedrības biedra izslēgšanu valde izskata tuvākās sēdes laikā, uzaicinot izslēdzamo biedru un dodot viņam vārdu sava viedokļa paušanai. Izslēdzamā biedra neierašanās nav šķērslis lēmuma pieņemšanai. Motivētu lēmumu par biedra izslēgšanu valde rakstveidā paziņo izslēdzamajam biedram piecu darba dienu laikā no tā pieņemšanas brīža.

5.7. Pamatojoties uz Biedrības valdes lēmumu Biedrība uzaicina, un ar uzaicināto piekrišanu uzņem Goda biedrus - augsta profesionāla līmeņa mūziķus, kuri veikuši nozīmīgu ieguldījumu mūzikas nozares attīstībā. Goda biedri ir atbrīvoti no pienākuma maksāt biedru naudu.

5.8. Biedrība veic jaunbiedru - biedru kandidātu uzņemšanu atbilstoši Biedrības valdes apstiprinātam nolikumam.


6. Biedru tiesības un pienākumi

6.1. Biedrības biedriem ir šādas tiesības:

6.1.1. piedalīties Biedrības pārvaldē;

6.1.2. iepazīties ar  informāciju un dokumentiem, kas attiecas uz biedrības darbību;

6.1.3. piedalīties visos Biedrības organizētajos pasākumos, iesniegt priekšlikumus par Biedrības darbību un darbības uzlabošanu, aizstāvēt savu viedokli.

6.2. Biedrības biedru pienākumi:

6.2.1. ievērot Biedrības statūtus un pildīt biedru sapulces un valdes lēmumus;

6.2.2. regulāri maksāt biedra naudu. Biedru naudas apmēru un samaksas kārtību nosaka valde;

6.2.3. ar savu aktīvu līdzdarbību atbalstīt Biedrības mērķu sasniegšanu un uzdevumu realizēšanu.

6.3. Saistības biedram var noteikt ar biedru sapulces vai valdes lēmumu. Nosakot biedram saistības, kas atšķiras no citu biedru saistībām, ir nepieciešama šā biedra piekrišana.


7. Biedrības struktūrvienības

7.1. Ar biedru sapulces lēmumu var tikt izveidotas Biedrības teritoriālās un citas struktūrvienības;

7.2. Struktūrvienības darbību, tiesības un pienākumus, kā arī attiecības ar Biedrību regulē struktūrvienības nolikums, ko apstiprina Biedrības biedru sapulce.


8. Biedru sapulces sasaukšana un lēmumu pieņemšana

8.1. Biedru sapulce ir augstākā Biedrības lēmējinstitūcija.

8.2. Biedru sapulcē ir tiesīgi piedalīties visi Biedrības biedri. Biedri var piedalīties biedru sapulcē tikai personīgi.

8.3. Kārtējā biedru sapulce tiek sasaukta reizi gadā - ne vēlāk kā līdz 31. martam.

8.4. Ārkārtas biedru sapulce var tikt sasaukta pēc valdes iniciatīvas, vai, ja to rakstveidā pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa Biedrības biedru, norādot sasaukšanas iemeslu.

8.5. Biedru sapulces darba kārtībā izskatāmos jautājumus iekļauj pēc valdes iniciatīvas, vai, ja to rakstveidā pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa Biedrības biedru.

8.6. Biedru sapulce tiek sasaukta, ne vēlāk kā divas nedēļas pirms sapulces nosūtot katram biedram rakstisku uzaicinājumu uz viņa norādīto elektroniskā pasta adresi.

8.7. Uzaicinājumā uz biedru sapulci norāda arī sapulces darba kārtību, ja sapulcē paredzēts lemt par grozījumu izdarīšanu statūtos, valdes un revīzijas institūciju locekļu ievēlēšanu vai atsaukšanu, vai lēmuma pieņemšanu par biedrības darbības izbeigšanu vai reorganizāciju.

8.8. Biedru sapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk kā puse no biedriem.

8.9. Ja biedru sapulce nav lemttiesīga kvoruma trūkuma dēļ, ne vēlāk kā piecu nedēļu laikā tiek sasaukta atkārtota biedru sapulce, kura ir tiesīga pieņemt lēmumus neatkarīgi no klātesošo biedru skaita, ar nosacījumu, ka tajā piedalās vismaz divi biedri.

8.10. Biedru sapulces lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā puse no klātesošajiem biedriem. Lēmums par statūtu grozījumiem, Biedrības darbības izbeigšanu vai reorganizāciju ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk kā divas trešdaļas no klātesošajiem biedriem.

8.11. Balsojums par valdes ievēlēšanu ir aizklāts. Ar biedru sapulces lēmumu var veikt atklātu balsojumu par valdes ievēlēšanu.

9. Izpildinstitūcija

9.1. Biedrības izpildinstitūcija ir valde, kas sastāv no trīs valdes locekļiem.

9.2. Valdi ievēl uz diviem gadiem. Gadījumā, ja savlaicīgi netiek ievēlēts jauns valdes sastāvs, esošās valdes pilnvaras turpinās līdz jaunas valdes ievēlēšanai. Vienu personu var ievēlēt valdē ne vairāk, kā uz diviem termiņiem.

9.3. Ja valdes loceklis pārtrauc darbu valdē, valde apstiprina jaunu valdes locekli no to valdes locekļu kandidātu vidus, kas tika izvirzīti valdes locekļa amatam pēdējā kopsapulcē, bet palikuši neievēlēti iegūto mazākuma balsu dēļ. Ja šāda kandidāta nav, valde turpina darboties nepilnā sastāvā vai ierosina ārkārtas Biedru sapulces sasaukšanu.

9.4. Valdes locekļi no sava vidus ievēlē valdes priekšsēdētāju, kurš organizē valdes darbu.

9.5. Valde ir tiesīga izlemt visus jautājumus, kas nav ekskluzīvā biedru sapulces kompetencē.

9.6. Biedrību pārstāv vismaz 2 (divi) valdes locekļi kopā.

9.7. Valde pilda savus pienākumus bez atlīdzības.

10. Revidents

10.1. Biedrības finansiālās un saimnieciskās darbības kontroli veic revidents, kuru ievēl biedru sapulce uz vienu gadu.

10.2. Biedrības revidents nevar būt Biedrības valdes loceklis.

10.3. Revidents:

10.3.1. veic Biedrības mantas un finanšu līdzekļu revīziju;

10.3.2. dod atzinumu par Biedrības budžetu un gada pārskatu;

10.3.3. izvērtē Biedrības grāmatvedības un lietvedības darbu;

10.3.4. sniedz ieteikumus Biedrības finanšu un saimnieciskās darbības uzlabošanai.

10.4. Revidents veic revīziju biedru sapulces noteiktajos termiņos, taču ne retāk kā reizi gadā.

10.5. Veicot revīziju, revidents ir tiesīgs piesaistīt attiecīgas jomas neatkarīgu speciālistu, kura darbu apmaksā no Biedrības līdzekļiem.

10.6. Biedru sapulce apstiprina Biedrības gada pārskatu tikai pēc Revidenta atzinuma saņemšanas.

Edgars Rakovskis
Valdes loceklis
Kaspars Zemītis
Valdes priekšsēdētājs
Mārcis Auziņš
Valdes loceklis

Aija Vītoliņa

Ainis Zavackis

Ainārs Majors

Aivars Gudrais

Aivars Hermanis

Aleksandrs Sircovs

Andrejs Pogrebņaks

Andris Alviķis

Andris Brīnums

Andris Buiķis

Antra Kūmiņa

Armands Alksnis

Arnis Veisbārdis

Arturs Nimanis

Arturs Uškāns

Beāte Zviedre

Dace Judina-Nīmane

Dagnis Roziņš

Edgars Balodis

Edgars Raginskis

Edgars Rakovskis

Edgars Silacērps

Edgars Šubrovskis

Edijs Šnipke

Elvijs Grafcovs

Elza Rozentāle

Emīls Dreiblats

Evilena Protektore

Gints Smukais

Guntars Račs

Henrijs Silenieks (Mucenieks)

Ieva Akurātere

Igeta Ozoliņa

Ilze Grunte

Imants Meķis

Indriķis Veitners

Ineta Rudzīte

Inga Bērziņa

Ivars Kārlis Štubis

Ivars Pētersons

Juris Kristons

Juris Ostrovskis

Juris Pavītols

Jānis Dreiblats

Jānis Kalniņš

Jānis Kalniņš

Jānis Lūsēns

Jānis Lūsēns (jun)

Jānis Rubiks

Jānis Ruņģis

Jānis Strazds

Jānis Šteinbergs

Karīna Tropa

Kaspars Grigalis

Kaspars Kurdeko

Aivars Hermanis
Evilena Protektore
Guntars Račs
Kārlis Auzāns
Kārlis Būmeisters
Kārlis Kazāks
Normunds Rutulis
Raimonds Macats
Reinis Jaunais
Tālis Gžibovskis
Valdis Skujiņš

Pašnodarbināto mūziķu biedrības (PMB) ētikas kodekss

Šis ētikas kodekss nosaka biedrības “Pašnodarbināto mūziķu biedrība” biedru, valdes locekļu, darbinieku un piesaistīto personu (turpmāk – biedru) profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas.

  • Biedrības pārstāvji kodeksu ievēro, veicot darba pienākumus, savstarpējā saskarsmē, kā arī attiecībās ar citām organizācijām, valsts un pašvaldību iestādēm, un sabiedrību kopumā.
  • Kodeksa mērķis ir veicināt Biedrības pārstāvju individuālo atbildību un godprātību, tādējādi sekmējot Biedrības izvirzīto mērķu sasniegšanu un kopīgās vērtībās balstītas darba kultūras veidošanos, vienlaikus vairojot sabiedrības uzticēšanos nevalstiskajam sektoram, kā arī sekmējot tā ilgtspēju.
  • Biedrības kopīgās vērtības: atbildība, profesionalitāte, solidaritāte, uzticamība, tolerance, laba pārvaldība, darbības caurskatāmība un atvērtība sadarbībai, kas balstās uz labvēlīgu partnerību, savstarpēju cieņu un dažādu viedokļu respektēšanu.

Pārvaldība

  1. Biedrībai ir skaidra misija, mērķi, darbības virzieni un principi. Biedrības darbības pamatā ir tās statūti un iekšējo darbību regulējoši dokumenti, kas nepieciešamības gadījumā tiek aktualizēti.
  2. Biedrības darbība sekmē pilsoniskās sabiedrības attīstību, sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā, pilsonisko izglītību, sabiedrības interešu aizstāvību un citu demokrātisku vērtību stiprināšanu.
  3. Biedrība nodrošina demokrātisku organizācijas vadību.
  4. Biedrība nodrošina tās pārstāvjiem iespēju ziņot par iespējamiem pārkāpumiem, kurus tie novēro, veicot darba pienākumus, un reaģē uz šādiem ziņojumiem, nepieciešamības gadījumā informējot atbildīgās institūcijas. Biedrība regulāri vai pēc nepieciešamības nodrošina tās pārstāvju apmācības.

Resursu ilgtspēja

  1. Biedrība ilgtspējīgi izmanto tai pieejamos cilvēku, intelektuālos, materiālos un finanšu resursus.
  2. Biedrība, kas ir gan finanšu līdzekļu saņēmējs, gan arī devējs, izmanto tikai pārredzamus budžetus un novērš situācijas, kad var veidoties finansējuma pārklāšanās no vairākiem avotiem par vienu un to pašu aktivitāti.

Atbildība un pārstāvība

  1. Biedrība ir atbildīga par savu darbību dibinātāju, dalībnieku, sadarbības partneru, atbalstītāju priekšā, kuru intereses tā pārstāv.
  2. Biedrība rīkojas godprātīgi, atbildīgi un objektīvi savu biedru interesēs, kurus tā saskaņā ar statūtiem pārstāv.
  3. Biedrība regulāri atskaitās par tās darbību un finansējuma avotiem, vismaz reizi gadā publicējot finanšu pārskatu.

Godprātība un neitralitāte

  1. Biedrība rūpējas par tās neatkarību un neitralitāti, apzinoties, ka pārmērīga politiskā, valsts un pašvaldību institūciju. Uzņēmumu vai cita šaura personu loka ietekme var graut gan organizācijas, gan visa nevalstiskā sektora reputāciju.
  2. Biedrība savlaicīgi apzin savu pārstāvju interešu konflikta riskus un veic nepieciešamos pasākumus, lai novērstu to ietekmi Biedrības darbībā.
  3. Biedrības pārstāvji nerīkojas, atrodoties interešu konflikta situācijā, kad privātās vai mantiskās intereses var ietekmēt objektīvu lēmuma pieņemšanu vai godprātīgu darba veikšanu.

Sadarbība

  1. Biedrība un tās dalībnieku rīcība, lēmumi, attieksme un paustais viedoklis ir vērsts uz sadarbību.
  2. Biedrības biedri respektē Biedrības biedru privātumu un tiesības paust savu viedokli.
  3. Biedrība tās mērķu sasniegšanai un kopēja sabiedrības labuma vārdā veicina biedrības tīklu un citu sadarbības formu attīstību, kā arī uztur konstruktīvu un atvērtu dialogu ar valsts un pašvaldību institūcijām kā uzticams to partneris.

Kodeksa īstenošana

  1. Kodeksa īstenošana ir ikviena Biedrības pārstāvja pienākums, un ikviens no tiem nepieciešamības gadījumā cenšas novērst kodeksā noteikto principu pārkāpšanu vai neatbilstošu rīcību.
  2. Kodeksam ir rekomendējošs raksturs, taču kodeksa neievērošana var būt par pamatu sadarbības atteikumam no citas organizācijas, valsts un pašvaldības iestādēm, ziedotāja vai cita iespējamā sadarbības partnera.
  3. Pašnodarbināto mūziķu biedrības pārstāvji ar savu paraugu veicina kodeksa ievērošanu.
  4. Ja ir pamats uzskatīt, ka ir izdarīts nopietns pārkāpums vai nepieciešams rīcības izvērtējums, attiecīgais gadījums var tikt izskatīts Biedrības valdē vai īpaši gadījumam izveidotā darba grupā.

PMB darbības pamattēzes

Par par mūziku un uzņēmējdarbību
  1. Pašnodarbinātie mūziķi neakadēmiskās mūzikas žanros, ir uzņēmēji, kuri darbojas tirgus apstākļos. Uzņēmējdarbību formas ir dažādas -  SIA, mikrouzņēmēji, Individuālie komersanti, kā arī fiziskas personas - pašnodarbinātie, kuri ar pasūtītājiem slēdz darbuzņēmuma līgumus vai autorlīgumus. Uzņēmumus parasti dibina regulāra “dzīvā” izpildījuma - koncertu producēšanai un rīkošanai, kā arī mūziķu menedžmenta nodrošināšanai, infrastruktūras - instrumentu, aparatūras, transporta, mēģinājumu / ierakstu studiju uzturēšanai.
  2. Pamata ienākumi no saimnieciskās darbības ir ieņēmumi no koncertu ieejas biļešu pārdošanas un ieņēmumi par dalību koncertos par garantētu atlīdzību, arī dalību TV ierakstos, reklāmās u.c. Šādā režīmā darbojas visas populārākās Latvijas grupas un daudzi vadošie izpildītājmākslinieki, tostarp Raimonds Pauls, Imants Kalniņš, Zigmars Liepiņš, Dons, Olga Rajecka, Igo, Aija Anrejeva, Aminata, Zigfrīds Muktupāvels, Intars Busulis, Rihards Zaļupe, Daumants Kalniņš, Andrejs Osokins, Vestards Šimkus un tādas grupas kā “Prāta vētra”, “Instrumenti”, “The Sound Poets”, “Dzelzs vilks”, “bet bet”, “Līvi”, “Tautumeitas”, “DaGamba”, un daudzi, daudzi citi.
  3. Papildus ienākumi - izpildītājiem, kuri ir arī autori, aranžētāji, izpildītāji skaņu ierakstos un ierakstu mākslinieciskie producenti, tiek administrēti individuāli - caur publiskā izpildījuma kolektīvā pārvaldījuma organizācijām AKKA/LAA un Laipa.
  4. Profesionālo mūziķu ekonomiskā “labuma” kritērijs ir gūtā peļņa no muzicēšanas “dzīvās” mūzikas koncertos un ieņēmumiem no intelektuālo tiesību atlīdzības koncertos un nomas citiem izmantotājiem (radio, TV, internets, reklāmas u.c.) Šo mūziķu darbība ir pašpietiekama un tā netiek finansiāli atbalstīta no nodokļu maksātāju naudas.
Par atbalsta maksājumu piešķiršanu profesionāliem neakadēmiskās mūzikas māksliniekiem valsts noteiktās piespiedu dīkstāves dēļ
  1. Covid19 vīrusa epidēmijas valsts noteikto ierobežojumu dēļ pašnodarbinātajiem mūziķiem ir liegta iespēja uzstāties publiski un ,sekojoši, gūt ienākumus no savas profesionālās darbības dīkstāves laikā.
  2. Profesionālam mūziķim, lai uzturētu augstu izpildījuma kvalitāti, savu prasmju pilnveidošanai ir jāvelta vismaz 5-6 stundas dienā, katru dienu, visu profesionālās darbības laiku, jo tas ir nepārtraukts process.
  3. Profesionāls mūziķis nevar dīkstāves mēnešos strādāt citus darbus un nespēlēt instrumentu. Līdzīgi ārstiem, nepraktizējot mūziķis zaudē savu kvalifikāciju. Virtuozu spēles prasmi nav iespējams “iekonservēt" uz laiku, nezaudējot meistarību.
  4. Augstāk minētais ir iemesls tam, kādēļ dīkstāves laikā mūziķiem ir nepieciešams finansiāls atbalsts, lai nodrošinātu savu un savas ģimenes izdzīvošanu līdz dīkstāves beigām.
  5. Atbalsta lielumam vajadzētu būt proporcionālam ienākumu kritumam dīkstāves mēnešu laikā.
Pašnodarbināto mūziķu biedrības piedāvātais risinājums
  1. Lai kvalificētos dīkstāves pabalsta saņemšanai “neakadēmiskās” mūzikas profesionālim būtu jāiesniedz iepriekšējā gada ienākumu deklarācijas kopija (VID - EDS), kur redzami ieņēmumi no atlīdzības par “dzīvo”muzicēšanu un radīto autortiesību un / vai blakustiesību objektu realizēšanu pirmskrīzes periodā;
  2. Pretendenta kopējiem gada Ieņēmumiem no profesionālās darbības būtu jāsasniedz vismaz valstī noteiktās minimālās algas apjomu - 430 eiro vidēji mēnesī vai 5160 eiro gadā. Tas apliecinātu pretendenta spēju sevi uzturēt un piederību profesijai industrijas izpratnē.
  3. Šādu apliecinājumu būtu jāpieprasa no katra pretendenta kurš vēlas kvalificēties piespiedu dīkstāves pabalsta saņemšanai, kā profesionāls mākslinieks - izpildītājs, autors vai producents.
  4. Šādi nosacījumi ir vienkārši administrējami. Pārbaudes procesā nav nepieciešams iesaistīt augsti kvalificētus nozares ekspertus. Ir nepieciešams vien tehniski pārbaudīt pretendentu iesniegto, VID / EDS gada ienākumu deklaraciju kopijās atrodamo, ieņēmumu pozīciju atbilstību šādiem kritērijiem:
  5. Autoru un blakustiesību atlīdzības no publiskā izpildījuma kolektīvās administrēšanas organizācijām;
  6. Atlīdzības no autorlīgumiem - autordarbu pārdošanas un nomas, blakustiesību atlīdzības par izpildījuma fiksāciju un izmantošanu.
  7. Ieņēmumi darbuzņēmuma līgumiem saistībā ar mūzikas izpildīšanu.
Projekts Nr. 13.1.4.0/23/I/028
Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekts “Biedrības “Pašnodarbināto mūziķu biedrība” darbības nodrošināšana”
Projekta mērķis ir sniegt atbalstu pašnodarbinātajiem mūziķiem, nodrošinot telpas ilgtspējīgu pasākumu organizēšanai, mazinot Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes sekas un saglabātu darbavietas, informētu par aktualitātēm radošajā nozarē, veicinot plašāku kultūras pakalpojumu pieejamību, tādējādi radot pozitīvu ietekmi uz vietējām kopienām, kā arī reģionālās kultūrvides aktivizēšanos un ekonomisko attīstību.Projekts tiek īstenots no 2023.gada 1.janvāra līdz 2023.gada 31.decembrim.Projekta kopējās izmaksas sasniedz 16 407.14 euro. No šīs summas 79,615 % jeb 13 062.54 euro plānoti no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un 20, 385 % jeb 3 344.60 euro no valsts budžeta finansējuma.
Projektu līdzfinansē REACT-EU finansējums pandēmijas krīzes seku mazināšanai