Mēs neprasām noteikt, kuras dziesmas radio jāspēlē. Mēs neprasām aizliegt ārvalstu mūziku. Mēs gribam, lai Latvijā radītai mūzikai ir vairāk iespēju sasniegt savu klausītāju tepat Latvijā.
Šobrīd - 18,6%.
Mūsu mērķis - 30%.
Latvijas mūzikai vajag telpu. Dalies. Klausies. Atbalsti Latvijas mūziku. Zemāk vēstule, kas 4.09.26. tika nosūtīta Valsts prezidentam Edgaram Rinkevičam.
Augsti godātais Valsts prezidenta kungs!
Mēs, Latvijas mūziķi, autori, izpildītāji, producenti un mūzikas nozares organizāciju pārstāvji, vēršamies pie Jums laikā, kad tiek lemts par Kultūras ministrijas sagatavotajiem grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas paredz pakāpeniski noteikt minimālu Latvijā radītas mūzikas īpatsvaru Latvijas radiostaciju programmās.
Latvijas mūzikas nozare šo ieceri atbalsta. Mūsu ieskatā šis nav tikai jautājums par mūzikas nozari vai radio repertuāru. Tas ir jautājums par Latvijas kultūrtelpu – latviešu valodas un Latvijā radītas jaunrades klātbūtni, sabiedrības saliedētību, piederību valstij un Latvijas kultūras spēju sasniegt savas valsts iedzīvotājus.
Pašlaik tiek virzīts priekšlikums Latvijā radītas mūzikas minimālo īpatsvaru radio programmās ieviest pakāpeniski – 10 % no 2028. gada, 20 % no 2029. gada un 30 % no 2030. gada. Regulējums paredzēts radio programmām, tostarp sabiedriskā medija radio programmām.
Šis priekšlikums nav vērsts pret ārvalstu mūziku un neparedz valstij noteikt radiostaciju atskaņošanas sarakstus. Piedāvājuma būtība ir nodrošināt Latvijā radītai mūzikai pietiekamu un regulāru klātbūtni Latvijas radiostaciju ēterā. 30 % īpatsvars ļautu sasniegt šo mērķi, vienlaikus saglabājot radiostaciju atšķirīgos formātus un muzikālo identitāti – konkrēto mākslinieku, dziesmu un žanru izvēle arī turpmāk būtu pašu radiostaciju ziņā.
Tāpēc jautājuma būtība nav, vai Latvijas klausītājam būs pieejama pasaules mūzika. Jautājums ir, kāda vieta Latvijas radiostaciju ēterā ir Latvijā radītai mūzikai un mūsdienu Latvijas kultūrai.
Latvijas mūzikas klātbūtne radio pašlaik ir ļoti nevienmērīga
2025. gada radio repertuāra monitoringa dati kopumā rāda 17 % vidējo rādītāju, taču tas neatspoguļo ļoti lielās atšķirības starp radiostacijām, jo vidējo rādītāju būtiski paaugstina stacijas ar ļoti augstu Latvijas mūzikas īpatsvaru.
Deviņās no 29 analizētajām stacijām Latvijā radītas mūzikas īpatsvars ir 0 %, piecās – tikai 1 %, bet vēl divās – attiecīgi 3 % un 4 %. Tātad 16 no 29 analizētajām radiostacijām Latvijā radītas mūzikas īpatsvars nepārsniedz 4 %.
Vienlaikus citu radiostaciju repertuārs rāda pavisam citu ainu: Radio SWH Latvijas mūzikas īpatsvars ir 29 %, Star FM – 31 %, Kurzemes Radio un Radio NABA – 32 %.
Šie dati parāda divas ļoti atšķirīgas realitātes vienā Latvijas radiostaciju tirgū: daļā radiostaciju Latvijā radīta mūzika praktiski neskan, kamēr citas stacijas jau pašlaik darbojas ar Latvijas mūzikas īpatsvaru, kas tuvojas vai pārsniedz piedāvāto 30 % slieksni.
Būtiski arī uzsvērt – piedāvātais regulējums aptver plašu Latvijā radītas mūzikas loku – gan mūziku latviešu un lībiešu valodā, gan noteiktiem kritērijiem atbilstošu Latvijā tapušu jaunradi citās ES valodās un instrumentālo mūziku.
Kā esam nonākuši līdz šādai situācijai?
Šī situācija izgaismo plašāku jautājumu par mūsu attieksmi pret pašu radīto un par to, kādu informatīvo un kultūrtelpu mēs veidojam savā valstī. Latvijā tiek radīta profesionāla, laikmetīga un starptautiski konkurētspējīga mūzika, un Latvijas autori, producenti un izpildītāji spēj konkurēt starptautiskajā tirgū. Tādēļ jautājums nav par to, vai Latvijā ir pietiekami kvalitatīva mūzika. Jautājums ir – vai savā valstī dodam tai pietiekamu iespēju tikt sadzirdētai, iepazītai un novērtētai.
Tas liek uzdot neērtu, bet būtisku jautājumu – vai mēs paši pietiekami augstu vērtējam savu valodu, kultūru un šodienas jaunradi? Vai neesam iemācījušies būt daudz atvērtāki pret pasaules kultūru nekā pārliecināti par savējo?
Arguments, ka radio tikai seko klausītāju gaumei un pieprasījumam, izskaidro tikai daļu no situācijas. Gaume un pieprasījums neveidojas vakuumā – cilvēki izvēlas no tā, ko pazīst, savukārt atpazīstamība rodas no iespējas saturu regulāri sastapt. Radio tādēļ ne tikai atspoguļo auditorijas izvēles, bet arī piedalās to veidošanā.
Latvijā radītas mūzikas klātbūtne radio ir arī jautājums par sabiedrības saliedētību un piederības sajūtu Latvijai. Informatīvā un kultūras telpa ir vide, kurā ik dienu veidojas mūsu kopīgās atsauces, pieredze un priekšstats par valsti, kurai piederam.
Latvijas interesēs ir kopīgas Latvijas kultūrtelpas veidošana, nevis paralēlu kultūrtelpu nostiprināšanās. Mūzika var radīt kopīgus kultūras saskares punktus cilvēkiem ar atšķirīgu izcelsmi un dzimto valodu.
Integrācija nav tikai valsts valodas prasme. Tā ir arī kopīga kultūras pieredze un iespēja justies piederīgam Latvijas kultūrtelpai.
Atvērtība pasaules kultūrai nenozīmē atteikšanos no savas. Pašapzinīga valsts spēj novērtēt pasaules kultūru, nezaudējot lepnumu par savu.
Radio joprojām sasniedz lielāko daļu Latvijas sabiedrības
Digitālo un straumēšanas platformu attīstība ir būtiski mainījusi mūzikas patēriņu, tomēr radio joprojām saglabā nozīmīgu vietu Latvijas informatīvajā un kultūras telpā.
Socioloģisko pētījumu aģentūras Kantar dati par 2025. gada rudeni un 2026. gada ziemu rāda, ka radio vismaz reizi nedēļā sasniedz 80,8 % jeb aptuveni 1,2 miljonus Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem. Savukārt LaIPA 2025. gada Mūzikas patēriņa pētījumā 21 % iedzīvotāju radio raidījumus un topus norādījuši kā vienu no vietām, kur atklāj jaunu mūziku.
Tas nozīmē, ka radio arī digitālajā laikmetā saglabā būtisku lomu mūzikas sasniedzamībā. Radio un straumēšanas platformas nav savstarpēji izslēdzoši kanāli – radio dzirdēta mūzika var turpināt savu ceļu straumēšanas platformās, koncertos un citos mūzikas patēriņa veidos. Tādēļ Latvijas mūzikas klātbūtne radio ir būtiska tās spējai sasniegt auditoriju savā mājas tirgū.
Latvijas kultūrtelpu veido ne tikai mūsu kultūras mantojums, bet arī mūsdienu Latvijas jaunrade.
Valsts iegulda kultūrā, mūzikas izglītībā un mākslinieku profesionālajā attīstībā, taču radītajai kultūrai nepieciešama arī iespēja sasniegt auditoriju.
Latvijas mūzika ir arī radošā ekonomika
Mūzika vienlaikus ir kultūra un profesionāla radošā industrija. AKKA/LAA dati par 2024. gada komercradio sektoru rāda, ka Latvijas autori saņēma 64 523 eiro, savukārt ārvalstu autori – 240 645 eiro. Tātad uz katru Latvijas autoriem izmaksāto vienu eiro ārvalstu autoriem tika izmaksāti 3,73 eiro.
Šie dati parāda, ka radio repertuāra izvēlei ir arī tiešas ekonomiskas sekas. Plašāka Latvijā radītas mūzikas sasniedzamība nozīmē ne tikai lielākus ieņēmumus no autoratlīdzībām un blakustiesībām, bet var veicināt arī straumējumus, koncertu apmeklējumu, mākslinieku un ar tiem saistīto uzņēmumu ieņēmumus un turpmākas investīcijas jaunradē un profesionālajā darbībā.
Tas ir būtiski arī Latvijas mūzikas starptautiskajai konkurētspējai. Spēcīgs vietējais tirgus ir viens no priekšnoteikumiem ceļā uz eksportu.
30 % ir pakāpeniski sasniedzams slieksnis
Piedāvātais regulējums paredz pakāpenisku trīs gadu pārejas periodu, dodot radio nozarei laiku pielāgoties.
Turklāt Latvijas radio tirgus dati rāda, ka aptuveni 30 % Latvijā radītas mūzikas īpatsvars praksē jau pašlaik pastāv dažādu formātu radiostacijās. Tas nenozīmē, ka visu radiostaciju situācija vai muzikālais formāts ir vienāds. Taču tas apliecina, ka šāds Latvijas mūzikas īpatsvars radio tirgū pats par sevi nav tikai teorētisks modelis.
Radio šajā diskusijā nav pielīdzināms jebkurai citai privātai uzņēmējdarbībai. Radiofrekvenču spektrs ir ierobežots un publiski regulēts resurss, kura izmantošanas tiesības tiek piešķirtas valsts noteiktā kārtībā. Tādēļ šo tiesību izmantošana var būt saistīta ar samērīgiem nosacījumiem sabiedrības interešu, tostarp Latvijas kultūrtelpas, aizsardzībai.
Šī diskusija nav sākusies šodien
Latvijas mūzikas nozare par plašāku Latvijā radītas mūzikas klātbūtni radio ar raidorganizācijām diskutē jau vairāk nekā desmit gadus. 2026. gadā Kultūras ministrijas vadībā tika izveidota darba grupa, kurā piedalījās mūzikas nozares, raidorganizāciju, kolektīvā pārvaldījuma organizāciju, reklāmas nozares un NEPLP pārstāvji. Darba grupā tika apspriesti gan brīvprātīgi, gan regulatīvi risinājumi, tomēr vienošanās par efektīvu brīvprātīgu mehānismu netika panākta.
Mēs respektējam, ka par izvēlēto instrumentu pastāv atšķirīgi viedokļi, un esam gatavi turpināt dialogu par regulējuma praktisko ieviešanu, definīciju, uzskaiti un pamatotiem risinājumiem specifiskiem radio formātiem. Taču diskusijai par ieviešanas mehānismu nevajadzētu aizstāt pašu jautājumu par nepieciešamību nodrošināt Latvijā radītai mūzikai reālu klātbūtni radio ēterā.
Tas ir arī jautājums par nākamo Latvijas mūzikas paaudzi
Šī diskusija ir arī par vidi, kurā profesionālo ceļu sāks nākamā Latvijas autoru, izpildītāju un producentu paaudze. Latvijā pastāv mūzikas izglītības sistēma, investīcijas jaunradē un profesionāla mūzikas industrija. Lai šī ekosistēma attīstītos, radītajai mūzikai nepieciešama reāla iespēja sasniegt klausītāju arī savā valstī.
Augsti godātais Valsts prezidenta kungs!
Mūsu ieskatā Latvijā radītas mūzikas minimālā īpatsvara regulējumam jābūt samērīgam, pakāpeniskam un praksē īstenojamam, vienlaikus saglabājot radiostaciju redakcionālo brīvību pašām izvēlēties konkrēto repertuāru un muzikālo identitāti.
Mūsu pozīcijas būtība ir vienkārša: Latvijā radītai mūzikai ir jābūt reālai iespējai sasniegt savas valsts auditoriju un konkurēt par klausītāja uzmanību savā mājas tirgū.
Aicinām Jūs, Valsts prezidenta kungs, savas kompetences ietvaros atbalstīt principu, ka Latvijas informatīvajā un kultūrtelpā ir jānodrošina pienācīga vieta Latvijā radītai mūzikai, un aktualizēt šo jautājumu sarunās ar likumdevēju un atbildīgajām institūcijām.
Būsim pateicīgi arī par iespēju tikties ar Jums, lai pārrunātu Latvijas mūzikas nozares redzējumu un piedāvātā regulējuma principus.
Kvota nav mērķis. Tā ir instruments. Mērķis ir dzīva, laikmetīga un konkurētspējīga Latvijas kultūra, kas ir dzirdama savā valstī un spēj konkurēt pasaulē.
Vēstules pozīciju atbalsta Latvijas mūzikas nozares organizācijas, mūziķi, autori, izpildītāji, producenti un nozares profesionāļi.
