Esam pateicīgi par šādu programmu, taču tās nolikumā uzstādīto kritēriju dēļ cerēto atbalstu nav varējusi gūt lielākā daļa radošo personu, kurām tas tik ļoti nepieciešams. Izvērtējot radušos situāciju un sabiedrībā pausto viedokli par pretendentu (un jo sevišķi mūziķu) pasivitāti šīs programmas kontekstā, vēstulē Latvijas Republikas kultūras ministram Naurim Puntulim un Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) direktoram Edgara Vērpem skaidrojām notikušā būtību un lūdzām veikt nepieciešamās izmaiņas konkursa nolikumā. Zemāk pilns vēstules teksts.
Novērtējam Kultūras Ministrijas (turpmāk KM), Valsts Kultūrkapitāla fonda (turpmāk VKKF), kā arī citu iesaistīto institūciju darbu un pateicamies par izsludināto Radošo personu nodarbinātības programmu (turpmāk Programma). Izvērtējot Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) sadarbībā ar Kultūras ministriju, Latvijas Radošo savienību padomi un Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociāciju īstenotās kultūras un radošo industriju sektora pārstāvju aptaujas (turpmāk Aptauja)rezultātus, Programmā iesniegto pieteikumu skaitu, Pašnodarbināto Mūziķu biedrības (turpmāk PMB) biedru, kā arī publiskajā telpā izskanējušo citu nozaru radošo personu viedokli, lūdzam veikt izmaiņas nolikumā (turpmāk Nolikums) un pagarināt Programmas pieteikšanās termiņu.
Jūnijā veiktās Aptaujas rezultāti liecina, 71% respondentu nav saņēmuši autora honorārus, 83% zaudējuši autoratlīdzības procentus no biļešu pārdošanas, pašnodarbinātas personas ienākumus zaudējuši 74%, kā arī uzņēmējdarbības ienākumus zaudējuši 75% no tiem, kuri iepriekš tos saņēma. Savukārt tikai 9% no aptaujātajām 1824 radošajām personām ir saņēmuši atbalstu kādā no atbalsta programmām.
Izsludinātājai Programmai uz 03.07. bija kvalificējušies 290 no paredzētajām 1200 radošajām personām, t.i., mazāk nekā 25% no plānotā pieteikumu skaita. PBM veiktā aptauja liecina, ka pašreizējam Nolikuma kritērijiem nekvalificējas 86% biedru galvenokārt tāpēc, ka lielākā daļa saņēmusi maksājumus no Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības (turpmāk AKKA/LAA) un Latvijas Izpildītāju un Producentu Apvienības (turpmāk LaIPA). Apkopojot šos datus, var secināt, ka Nolikumā minētie finansiālie kritēriji, kā arī ienākumu veidu un apjomu regulējošie laika termiņi Programmu padarījuši neefektīvu, jo tā nav pieejama vairāk nekā 70% tās mērķauditorijas.
Ņemot vērā Nolikumā pausto Programmas mērķi, kā arī kultūras ministra Naura Puntuļa noteikto Programmas vadmotīvu (“atbildīgums un lietderība”), lūdzam pagarināt pieteikumu iesniegšanas termiņu līdz 12.07. un mainīt Programmas Nolikumu sekojoši:
1) par ienākumiem definēt tikai ar radošo darbību saistītos ienākumus, t.i., par mākslinieka profesionālo darbu saņemtos honorārus, koncertu biļešu tirdzniecības ieņēmumus, radīto darbu pārdošana u.tml.;
2) AKKA/LAA un LaIPA maksājumus neuzskatīt par ienākumiem Programmas kontekstā, jo šie ienākumi nav gūti par darbu, kas veikts Nolikumā minētajā laika termiņā, t.i., valstī izsludinātā ārkārtas stāvokļa periodā;
3) Atbalsta saņēmēju pretendentu lokā iekļaut arī strādājošos pensionārus.
---
